(pilnu ar kaut ko)

1) общ. (pilnu ar kaut ko) навешать (чего-л. в большом количестве), (pilnu ar kaut ko) навешивать (чего-л. в большом количестве)

2) разг. подвесить, подвешивать, привесить, привешивать, (kādu karekli) прицепить, (kādu karekli) прицеплять

1) общ. (kaut ko klāt - zīmējot) подрисовать, (kaut ko klāt - zīmējot) подрисовывать, (pilnu burtnīcu) изрисовать, (sarunā) заметить (в разговоре), (sarunā) замечать (в разговоре), зарисовать, пририсовать, пририсовывать

2) разг. (atzimēt) отметить, (atzimēt) отмечать, записать, записывать

lietv. речь; разговор

lv valoda

ru речь

ru речь

Izgl, Ped, PedStr

ru речь

I. lietv.

1. runāšāna; valoda

atmaskojoša runa lietv. - asa

iepriekšsagatavota runa

nesakarīga runa lietv.  -   1) savārstījums  2) murgi

publiska runa - gara; gara izrunāšanās

teikt runu

troņa runa

2. lekcija

atrunāt kādu darīt kaut ko

pierunāt kādam pilnu galvu

pierunāt kādu darīt kaut ko

runāt aplinkus

runāt atklāti

runāt lietišķi

runāt niekus darb.v. - mānīties; melot; pūst miglu acīs; pūst pīlītes; pūst vāverītes; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakas

runāt skaļi un skaidri

runāt, lai iegūtu laiku

3. uzruna

4. runas veids

runāt līdz aizsmakumam

runāt par lietu

runāt par tematu

runāt prātīgi

runāt vāciski

5. runāšana; runāšanās; saruna; sarunāšanās; valodas

II. mēle; valod[iņ]a

1. понятие;

2. смысл, толк

Zin, Ek, Rūp, Hum

lv nozīme

ru смыслъ

ru значение

Zin, Ek, Rūp, Hum

lv prāts

ru умъ

I. lietv.

1. galva; jauda; lāga; padoms; prāts; sajēga; sajēgsme; sapraša; saprašana; saprāts

apjēgt kaut ko

kāda jēga?

2. apziņa; atģieda; atjēga; atmaņa; maņa; samaņa

3. nozīme

bez jēgas -   1) bez sava gala; milzums

apst.v.  -   2) ar kaudzi; atlicen; atlicin; atlikām; atliku likām; atpaliem; bagātīgi; bez apziņas; bez gala; bez skaita; bez ziņas; biezin; biezin biezs; cik uziet; daudz; drūzmu drūzmām; gubām; ievērojami; izpilnām; ka biezs; ka čum; ka čum un kust; ka čum un mudž; kā gružu; kā melna debess; ka melns; kā mežs; kā spaļu; kā sunim blusu; ka vai nu; kā velnam pelavu; kalnu kalniem; kaudzēm; krietni; laba tiesa; labi vien; labu tiesu; līdz acīm; liela tiesa; liku likām; ne gala, ne malas; ne mazums; ne saskaitīt; neskaitāms; ņugām; papilnam; pāri galvai; pilnam; pilnu pilnam; pulka; simtdaudz; simtsimtu; stipri; tiku tikām; vai biezs; vai cik

nav jēgas to darīt

4. nojēgums; priekšstats; sajēga; saprašana

5. derīgums; labums

II. būtība; galvenais nodoms; mērķis

antonīms - nejēga